Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Baltijas Starptautiskā AkadēmijaAkadēmiskā augstākās izglītības bakalaura studiju programma“ Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana”Kods 43481AKREDITĀCIJAS MATERIĀLIRīga 2010SatursPieteikums studiju programmas akreditācijai…………….………………… 3Pievienotie dokumenti: Lēmums par studiju programmas ieviešanu………………………….. 4 Līgums par izglītības turpināšanas nodrošināšanu… ……………… 5 Licence……………………………….……………………… 7Pašnovērtējuma ziņojums:Ievads ………………………………………………………………………. 8Bakalaura studiju programma ……………………………………………… 9Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam …. 12Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas augstskolu programmām .… 13Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas valstu programmām ………. 13Reklāmas un informatīvie izdevumi ………………………………………. 15Studiju programmas finanses …………………………………………….… 16Studiju programmas īstenošana …………………………………………….. 16 Studiju formas un metodes ……………………………………………. 17 Tehnisku un informatīvu līdzekļu pielietošana studiju programmā…… 17 E-studiju vide………………………………………………………….. 17 Akadēmiskā personāla pienākumi………………………………………18 Akadēmiskā personāla darbs ar studentiem – darba organizācija…….. 18 Multilingvālā apmācības metode……………………………………… 18 Studentu zināšanu novērtēšana ………………………………………… 18 Studentu aptauja un tās analīze………………………………………… 19 Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā…………………….. 21 Programmas vadība …………………………………………………… 21 Programmas padome …………………………………………………. 21 Studējošo skaits programmā…………………………………………………………. 22Materiāli tehniskā bāze ……………………………………………………………………….. 22 BSA datorklašu apraksts ……………………………………………….. .20 Attīstības perspektīvas …………………………………………………………………… 25 BSA bibliotēka ……………………………………………………………………………… 25 BSA telpu raksturojums…………………………………………………………………. 29Akadēmiskā personāla sastāvs ……………………………………………… 29Akadēmiskā personāla metodiskais un pētnieciskais darbs ………………,… 31 Publikācijas ……………………………………………………………,…31 Zinātniskā darbība……………………………………………………….. 39 Ārējie sakari……………………………………………………………… 40 Programmas SVID analīze………………………………………….……. 41Pielikumi…………………………………………………………… Pielikums 1. Kursu apraksti……………………………………………… Pielikums 2. Transporta un Sakaru Institūta studiju programma Pielikums 3. Vilnius Gediminas Technical University and University of Newcastle studiju programma……………………………… Pielikums 4. Pasniedzēju CV……………………………………………. Pielikums 5. SIA ”Baltijas Starptautiskā Akadēmija” finanšu pārskats par 2009.gadu……………………………………………… Pielikums 6. Aptaujas anketas paraugs………………………………….. Pielikums 7. Diploma paraugs…………………………………………… IevadsLatvijā elektronikai ir nozīmīgas un dziļas tradīcijas. Rīgā darbojās tādi elektronikas giganti kā VEF, Radiotehnika un Alfa, kuri pieprasīja speciālistus no Latvijas mācību iestādēm. Pašlaik Latvijā ir pietiekami daudz mazo un vidējo firmu, kuras nodarbojas ar mikroelektronisko iekārtu projektēšanu (Hanzas Elektronika, SAF Tehnika, Mikrotīkls u.c.). Mūsu rīcībā ir informācija, ka speciālisti mikroelektronikas jomā tiek pieprasīti ES darba tirgū. Arī zinātnes un mācību iestādes pieprasa speciālistus elektronikas jomā, kas varētu veikt zinātnisko un pedagoģisko darbu. Elektronisko iekārtu projektēšanas metodes atsķiras no tām, kuras pielietoja pirms 10-20 gadiem, kad projekts tika izstrādāts ar rokām, pēc tam tika izveidots makets, kuru, izmantojot mērījumu iekārtas (testerus, oscilogrāfus utt.), pārbaudīja un novērsa kļūdas. Pašlaik nomainījusies elektronisko elementu bāze. Tas nozīmē, ka projekta izstrādātāju rīcībā ir nevis tranzistori, rezistori utt., bet tā saucamais mikroelektroniskais čips ar miljoniem elementu skaitļiem. Tas dod iespēju projektēt sarežģītas shēmas uz viena čipa. To nevar veikt ar rokām. Projektēšanas procesam jābūt automatizētam. Bez tam, kļūdu novēršanai nav iespējams veikt mērījumus čipa vidē. Testēšana jāveic, izmantojot datora modelēšanas un testēšanas programmas.^ Programmas mērķis ir sagatavot Latvijas, Eiropas un pasaules darba tirgum konkurētspējīgu IT speciālistu, kurš varētu gan darboties dažāda veida uzņēmumos, gan arī turpināt izglītību maģistrantūras un doktorantūras programmās zinātniskā un pedagoģiskā darba veikšanai.Programmas uzdevumi:sniegt studentiem iespēju apgūt zināšanas matemātikas un datorzinātnes jomā;sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas programmatūras izstrādāšanā;iepazīstināt ar datorprojektēšanas sistēmām un projektēšanu, izmantojot datoru;sniegt studentiem zināšanas datorsistēmu izstrādāšanā; sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas mūsdienu mikroelektronikā;izmantojot jaunākos sasniegumus, apmācīt studentus mikroelektronikas iekārtu datorprojektēšanā. Studiju programmas saturs veidots atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem.Situācija datorprojektēšanas nozarē strauji mainās. Tāpēc studiju programma veidota kā akadēmiskā (nevis profesionālā) programma, lai varētu dot studentiem ne tikai fundamentālas zināšanas nozarē, kas ļautu viņiem reāli darboties izvēlētajā jomā, bet arī izveidotu pamatu tālākai zināšanu attīstībai un papildināšanai. Lai varētu nodrošināt mūsu speciālistu konkurētspēju pasaulē, programmā plānots izmantot mācību grāmatas, kuras izdotas Eiropā un ASV, kā arī pasniegt dažus mācību kursus angļu valodā. Programmas direktoram ir pieredze pasniegt attiecīgus kursus un veikt zinātnisko darbu ārzemju universitātēs (Nīderlandē, Lielbritānijā, Dienvidkorejā).Kompetence:Studenti, kuri sekmīgi apguvuši programmu, ir kvalificēti speciālisti datorzinātnēs. To raksturo: Profesionālā kompetence – prast programmēt dažadās valodās un vidēs; – prast projektēt, izmantojot datorsistēmas un programmēšanas valodas; – prast projektēšanas algoritmus; – apgūt mūsdienu datorsistēmu arhitektūru; – apgūt mūsdienīgas projektēšanas metodes; Komunikatīvās kompetences – prast komunicēties ar kolēģiem un klientiem; – apgūt oratora un publiskās uzstāšanās mākslas pamatus Valodas kompetences – prast lietot apgūstamās svešvalodas profesionālās darbības ietvaros;- prast lasīt specializēto literatūru svešvalodās;- prast sagatavot prezentāciju ārzemju partneriem;- prast strādāt ar ārzemju kolēģiem Studiju kompetences – prast izmantot uzziņu krājumus, enciklopēdijas, dažāda veida vārdnīcas; – prast atrast un izmantot nepieciešamo informāciju profesionālās darbības ietvaros; – prast papildināt savas zināšanas par profesiju, izmantojot dažādus informācijas avotus; – prast atlasīt un sistematizēt darbam nepieciešamu informāciju; – piedalīties profesionālos konkursos, kā arī semināros un konferencēs ^ Bakalaura studiju programmaProgramma sniedz iespēju pilna laika studijām un nepilna laika studijām. Nepilna laika studijas atšķiras no pilna laika studijām tikai ar kalendāro plānu.● Prasības uzņemšanai – vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments● Studiju apjoms – 120 kredītpunkti● Studiju ilgums:pilna laika (dienas un vakara) studijas: 3 mācību gadi (6 semestri),nepilna laika studijas: 4 mācību gadi (8 semestri),● ^ Iegūstamais akadēmiskais grāds – dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs.Bakalaura studiju programmas priekšmeti doti 1a. (pilna laika studijas ) un 1b. (nepilna laika studijas) tabulās.Tabula 1a.Akadēmiskās augstākās izglītības studiju programma ^ “ Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana” dabaszinātņu bakalaura grāda iegūšanai datorzinātnēspilna laika studijas Nr. Kods Kursa nosaukums kp 1.ak.g. 2.ak.g. 3.ak.g. Pārbaud.veids 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 5.sem 6.sem kp kp kp kp kp kp A. Obligātie priekšmeti 1. Augstākā matemātika 4 2 2 Eks. 2. Zinātniskā un tehniskā latviešu valoda 2 2 Eks 3. Zinātniskā un tehniskā angļu valoda 4 2 2 Iesk/Eks 4. Datoru arhitektūra 4 4 Eks. 5. Diskrētā matemātika 4 4 Eks. 6. Kombinatorika 4 4 Eks. 7. Grafu teorija 4 4 Eks. 8. Struktūrprogrammēšana(C valoda), t.s. kursa darbs 42 2 22 Iesk/Eks.Iesk 9. Objektorientētā programmēšana.(C++/Java)t.s. kursa darbs 42 2 22 Iesk/Eks.Iesk. 10. Vizuālā programmēšana (VB) t.s. kursa darbs 22 22 Eks.Iesk 11. Algoritmu teorija 4 4 Eks. 12. Operētājsistēmu teorija 2 2 Eks. 13. Atvērtās operētājsistēmas 2 2 Eks. 14. Varbūtību teorija 4 4 Eks. 15. Informācijas teorija 4 4 Eks. 16. Modernie tīklit.s. kursa projekts 2 11 Eks. 17. Tīmekļa programmēšana 4 4 Eks. 18. Datu bāzes 4 4 Eks. 68 20 16 14 10 8 B. Obligātās izvēles priekšmeti 19. Programmēšana “Assembler” valodā 4 4 Eks. 20. Mikroelektronika 4 4 Eks. 21. Ciparu un VLSI shēmu loģika 4 4 Eks. 22. Elektriskās ķēdes 4 4 Eks. 23. Shēmu loģiskā projektēšana 4 4 Eks. 24. VHDL valoda 4 4 Eks. 25. VHDL valoda-projekts 2 2 Iesk. 26. Datorvadību aprēķini 4 4 Eks. 27. Mikroprocesori un iebūvētās sistēmas 4 4 Eks. 34 0 4 4 8 10 8 C. Brīvās izvēles priekšmeti 8 2 2 2 2 28. Menedžmenta informācijas tehnoloģijas 2 Iesk 29. Menedžments 2 Iesk. 30. Grāmatvedība 2 Iesk. 31. Sociālā psiholoģija 2 Iesk. 32. Vizuālās komunikācijas resursi 2 Iesk. 33. Intelektuālās tiesības 2 Iesk. 34. Eiropas Savienības darba tiesības 2 Iesk. 35. Loģika 2 Iesk. Bakalaura darbs 10 10 120 20 20 20 20 20 20 120 Tabula 1b.Akadēmiskās augstākās izglītības studiju programma ^ “ Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana” dabaszinātņu bakalaura grāda iegūšanai datorzinātnēsnepilna laika studijas Nr. Kods Kursa nosaukums kp 1.ak.g. 2.ak.g. 3.ak.g. 4.ak.g. Pārbaud.veids 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 5.sem 6.sem 7.sem 8.sem. kp kp kp kp kp kp kp. kp. A. Obligātie priekšmeti 1. Augstākā matemātika 4 2 2 Eks. 2. Zinātniskā un tehniskā latviešu valoda 2 2 Eks 3. Zinātniskā un tehniskā angļu valoda 4 2 2 Iesk/Eks 4. Datoru arhitektūra 4 4 Eks. 5. Diskrētā matemātika 4 4 Eks. 6. Kombinatorika 4 4 Eks. 7. Grafu teorija 4 4 Eks. 8. Struktūrprogrammēšana(C valoda), t.s. kursa darbs 42 2 2 2 Iesk/Eks.Iesk 9. Objektorientētā programmēšana.(C++/Java)t.s. kursa darbs 42 2 2 2 Iesk/Eks.Iesk. 10. Vizuālā programmēšana (VB) t.s. kursa darbs 22 2 2 Eks./Iesk 11. Algoritmu teorija 4 4 Eks. 12. Operētājsistēmu teorija 2 2 Eks. 13. Atvērtās operētājsistēmas 2 2 Eks. 14. Varbūtību teorija 4 4 Eks. 15. Informācijas teorija 4 4 Eks. 16. Modernie tīklit.s. kursa projekts 2 11 Eks. 17. Tīmekļa programmēšana 4 4 Eks. 18. Datu bāzes 4 4 Eks. 68 16 14 16 10 10 2 0 0 B. Obligātās izvēles priekšmeti 19. Programmēšana “Assembler” valodā 4 4 4 4 Eks. 20. Mikroelektronika 4 4 Eks. 21. Ciparu un VLSI shēmu loģika 4 4 Eks. 22. Elektriskās ķēdes 4 4 Eks. 23. Shēmu loģiskā projektēšana 4 4 Eks. 24. VHDL valoda 4 4 Eks. 25. VHDL valoda-projekts 2 2 Iesk. 26. Datorvadību aprēķini 4 Eks. 27. Mikroprocesori un iebūvētās sistēmas 4 Eks. 34 0 0 0 4 4 12 14 0 C. Brīvās izvēles priekšmeti 8 2 2 2 2 28. Menedžmenta informācijas tehnoloģijas 2 Iesk 29. Menedžments 2 Iesk. 30. Grāmatvedība 2 Iesk. 31. Sociālā psiholoģija 2 Iesk. 32. Vizuālās komunikācijas resursi 2 Iesk. 33. Intelektuālās tiesības 2 Iesk. 34. Eiropas Savienības darba tiesības 2 Iesk. 35. Loģika 2 Iesk. Bakalaura darbs 10 10 120 16 14 16 14 16 16 16 12 120 Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartamStudiju programma tika izstrādāta atbilstoši LR MK 2002.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” un Augstskolu likumam.Tabula 2. Standarta prasības Studiju programmas saturs obligātā daļa (ne mazāk kā 50 kredītpunktu), t.sk.nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija (ne mazāk kā 25 kredītpunkti)zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsture un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 kredītpunkti)zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunkti) obligātā daļa – 68 kredītpunkti32 kredītpunkti:Augstākā matemātika – 4KPDiskrētā matemātika – 4KPKombinatorika – 4KPGrafu teorija – 4KPStruktūrprogrammēšana (PASCAL/C) – 6KPObjektorientētā programmēšana (C++/Java)- 6KPVarbūtību teorija – 4KP12 kredītpunkti:Algoritmu teorija– 4KPInformācijas teorija– 4KPDatoru arhitektūra – 4KP24 kredītpunkti:Zinātniskā un tehniskā latviešu val. – 2KPZinātniskā un tehniskā angļu val. – 4KPVizuālā programmēšana (VB) – 4KPOperētājsistēmas – 4KPTīmekļa programmēšana – 4KPModernie tīkli – 2KPDatu bāzes – 4KP obligātās izvēles daļa (ne mazāk kā 20 kredītpunkti) obligātās izvēles daļa – 34 kredītpunkti brīvās izvēles daļa brīvās izvēles daļa – 8 kredītpunkti programmas apjoms – 120 līdz 160 kredītpunkti programmas apjoms – 120 kredītpunkti bakalaura darbs: ne mazāk kā 10 kredītpunkti bakalaura darbs – 10 kredītpunkti ^ Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas augstskolu programmāmBakalaura studiju programmas salīdzinājums veikts ar Transporta un Sakaru Institūta (TSI) studiju programmu “Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnē” (tab.3).Tabula 3 Augstskolas nosaukums Programmas nosaukums Sadalījums blokos (%) K.p skaits A B C TSI Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnē 71 23 6 160 BSA Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana 64 31 5 120 Programmu satura salīdzinājumā var redzēt, ka bloka A priekšmeti ir līdzīgi abās programmās. BSA programmas B bloka priekšmetu skaits ir mazāks nekā TSI programmā bet īpatsvars lielāks, un tie pēc satura vairāk orientēti uz datorprojektēšanu.^ Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas valstu programmāmBakalaura studiju programmas salīdzinājums veikts ar Vilnius Gediminas Technical University (VTU, Lietuva) un University of Newcastle (UNL, UK) datorvadības studiju programmām (tabula 4).Jāatzīmē , ka VTU ir četrgadīgā bakalaura apmācība, bet UNL- trīsgadīga apmācība. Lai veiktu salīdzinājumu, nepieciešams studijās paredzētos priekšmetus sadalīt grupās. Varētu tikt pieņemts šāds sadalījums:MP – matemātikas un fizikas priekšmeti;DP – datoru priekšmeti;MEP – mikroelektronikas priekšmeti;EP – ekonomikas priekšmeti u.c. sociālo un humanitāro zinātņu prieksmeti;VP – valodu priekšmeti.Studiju priekšmetu sadalījums grupās dots 4. tabulā, kurā arī novērtēts grupu īpatsvars kredītpunktos.Kā redzams no tabulas, mūsu programmā MP grupas saraksts ir vairāk detalizēts nekā VTU un NCL. Mums ir vairāk priekšmetu arī DP un EP grupās. BSA KP īpatsvars pa grupām ir apmēram tāds, kā VTU un NCL izņemot MEP grupu, kur BSA programmā KP īpatsvars ir divreiz mazāk nekā VTU un NCL. Bet BSA DP grupas KP īpatsvars ir gandrīz divreiz lielāks nekā VTU. Tas sakrīt ar mūsu mērķi izveidot programmu datorvadības (nevis elektronikas) virzienā. Tabula 4 Grupa Priekšmeti, KP (1 KP= 40 stundu) KP īpatsvars BSA VTU NCL BSA VTU NCL MP Augstākā matemātika – 4KPDiskrētā matemātika – 4KPKombinatorika – 4KPGrafu teorija – 4KPVabūtību teorija – 4KPAlgoritmu teorija– 4KPInformācijas teorija– 4KP Physics – 6KPMathematics –16KPDiscrete Mathematics-3KP Engineering Mathematics – 20 KPDiscrete Mathematics-10 KP 23% 20% 14% DP Datoru arhitektūra-4KPModernie tīkli – 2KPOperētājsistēmas – 4KPVizuālā programmēšana (VB) – 4KPTīmekļa programmēšana – 4KPStruktūrprogrammēšana – 6KPObjektorientētā programmēš.(C++/Java)- 6KPProgrammēšana “Assembler” valodā-4KPVHDL valoda-4KPVHDL valoda – projects-2KPDatorvadību aprēķ. -4KPMikroprocesori un iebūvētās sistēmas-4KP Computer Graphics-4KPProgramming Languages C, C++ – 5KPScript Programming-4KPDatabase-2 KPComputer Architecture-3KPMicroprocessors-3KPDesign and Technologies of Chips-2KPMultimedia-3KPComputer Systems-3KPDesign with VHDL-2KP Problem Solving, Program Design and Implementation – 20KPOperating Systems-10 KPObject-oriented Program Design and Development – 20 KPComputer Systems-20 KPAlgorithm Design and AnalysisProject-10KP 40% 25% 42% EP Menedžmenta informacijas tehnoloģijas – 2KPMenedžments- 2KPGrāmatvedība – 2KPSociālā psiholoģija – 2KPIntelektuālās tiesības –2KPEiropas darba tiesības -2 KPLoģika – 2KP Philosophy-2 KPEconomics- 2 KPMan and Environment-2KPPolitical Theory- 2KPManagement-2 KPHistory of the Engineering- 2KP Introduction to Business Management-10 KP 13% 10% 5% MEP Ciparu un VLSI shēmu loģika – 4KPElektriskās kēģes – 4 KPShēmu loģiskā projektēšana – 4KPMikroelektronika – 4 KP Introduction in Electronics –3KPElectrical Engineering-Fundamentals of Electronics – 4KPElectronic Devices –4 KPSignals and Circuits- 9 KPDigital Circuits-4 KPTheory of Electromagnetic Fields-3 KPDigital Signal Processing – 4 KPMicrowave Technology – 3KPComputer Periphery and Computer Systems-3 KPComputer Engineering – 3 KPComputer Aided Design – 3 KPDesign of Integrated Circuits – 3 KPTechnologies of Electronic Systems-3KPTechnologies of Electronics Systems (complex project)-3KP Signals and Communications-20 KP Embedded Systems-10KPDesign of VLSI Systems-10KPElectronics –20KPCircuit Theory-20KP 15% 41% 39% VP Zinātniskā un tehniskā latviešu val. – 2KPZinātniskā un tehniskā anglu val. – 4KP Language-2KPSpeciality Language Culture-2KP 4% 4% 0% ^ Reklāmas un informatīvie izdevumi Programma kopā ar citām BSA studiju programmām organizē reklāmas un informatīvo kampaņu pēc iepriekš izstrādāta plāna. Tā notiek dažādos virzienos un tās mērķauditorija ir:vidusskolu beidzēji;viņu vecāki;personas ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību;skolotāji.Reklāmas kampaņas laikā tiek izmantoti LR un LR reģionu masu informācijas līdzekļi: TV, radio, preses izdevumi. Tiek organizētas informācijas dienas. No februāra līdz maijam programmas pārstāvji tiekas ar vecāko klašu audzēkņiem skolās. Tikšanās laikā skolēni iegūst precīzu informāciju par programmas studiju procesa norisi, uzņemšanas noteikumiem. Informācijas dienās piedalās BSA rektors, programmas vadītājs, līdzstrādnieki un studenti. Programmas docētāji un studenti regulāri piedalās ikgadējā izstādē “Skola”, kura noris Rīgā un izstādēs citās Latvijas pilsētās: Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, kā arī līdzīga satura izstādēs Viļņā, Tallinā, S-Pēterburgā, Maskavā . Reklāmai un ziņojumiem tiek izmantoti:radio PIK, Mix FM 102,7, radio SWH;preses izdevumi: krājumi “Augstskolas Latvijā”, “Izglītība ārzemēs”; laikraksti: “Digital Times”, “O & K”, ”Lauku avīze”, „Neatkarīgā rīta avīze”, “Diena”, “Latvijas santīms”, “Mērķis”, “Вести сегодня”, “Телеграф”, “Даугавпилс”, „Oбразование и карьера”;reģionālās televīzijas: Līvānos, Daugavpilī, Dagdā, Smiltenē, Ogrē, Dobelē, Talsos, Mālpilī.reklāma ievietota katalogā “Izglītības ceļvedis”.bukleti.Studiju programmas finansesProgrammas finanses veido:dibinātāju finanses;studentu mācību maksa (tabula 5.);ienākumi no zinātniskajiem darbiem;ziedojumi un labdarība.BSA finansiālais stāvoklis ir stabils (sk. Pielikumu 5.). Katrs finanšu gads tiek pabeigts, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus. Apgrozījuma rentabilitāte ir 15-20%, un Latvijas privātajām mācību iestādēm tas ir augsts rādītājs.Tabula 5. ^ Maksa par semestri (Ls) 2009/10 m.g. dienas nodaļa (pilna laika studijas) 550 vakara nodaļa (pilna laika studijas) 470 nepilna laika studijas – Studiju programmas īstenošana^ Studiju formas un metodes Studiju programmā tiek realizētas šādas studiju metodes:Tradicionālās studiju metodes:lekcijas- teorētiska rakstura ar interaktīvo studiju metožu elementiem un, kur iespējams, slaidu demonstrāciju;laboratorijas nodarbības, parasti pie datora;praktiskās nodarbības – uzdevumu atrisināšana uz vietas vai pie tāfeles ar diskusiju par risinājumu metodēm.Studenta patstāvīgais darbs:referāti ar presentāciju auditorijā;kursa darbi;projektu izstrāde;mājas uzdevumu sagatavošana.Tehnisko un informatīvo līdzekļu pielietošana studiju programmāSvarīgu vietu mācību plāna realizācijā ieņem tehnisko līdzekļu (datoru, kodoskopu, projektoru u.t.t.) izmantošana. Lekciju laikā tiek demonstrēti slaidi, kā arī ir iespēja demonstrēt ārzemju profesoru lekcijas, kuras ir pieejamas Internetā (piemēram, http://ocw.mit.edu/OcwWeb/Electrical-Engineering-and-Computer-Science/6-002Spring-2007/VideoLectures/index.htm) vai mācību video kursi (piemēram, VHDL valodas kurss: http://www.appliedvhdl.com/course/part_one/). Bez tam, slaidi tiek izplatīti elekroniski, tāpat kā instrukcijas laboratorijas darbu sagatavošanai.^ E-studiju videInterneta izmantošanai programmas apguvē ir nozīmīga vieta. Internetā studenti var saņemt informaciju par nodarbības sarakstu, kā arī par saraksta izmaiņām. Internetu studenti plaši izmanto kā palīgmācību līdzekli (rakstu, monogrāfiju meklēšana, sarakste ar pasniedzējiem, konsultēšanās ar kursa darbu un diplomdarbu vadītājiem utt.). Tādēļ Interneta lietošanu mācību mērķos var uzskatīt kā metodi, kura nodrošina informācijas ātras apmaiņas interaktīvu kanālu starp studentiem un pasniedzējiem.Eksistē studentu forums, kur studējošie apmainās ar grāmatām, apspriež mājas darbu sagatavošanas tehnoloģijas, palīdz viens otram sarežģītāku risinājumu atrašanā.^ Akadēmiskā personāla pienākumiJebkura akadēmiskā personāla loceklim (pasniedzējam), vadot lekcijas, seminārus vai praktiskās nodarbības, ir pienākumi:noformulēt prasības semestra vai nobeiguma kontrolei (jautājumi parkonkrēto materiālu paškontrolei vai eksāmenam, ieskaitei), pie tam, tie ir jāiesniedz kā mācību kursa programmas daļa;iesniegt rekomendējamās literatūras sarakstu;sniegt palīdzību studentiem patstāvīgā darba organizācijā;pielietot studentu patstāvīgā darba organizēšanā diferencētu pieeju;stimulēt studentu interesi par konkrētās mācību disciplīnas padziļinātuizpēti;noteikt praktisko uzdevumu apjomu saskaņā ar programmu;metodiski nodrošināt sava kursa lasīšanu, t.i., izveidot mācību metodiskosmateriālus (kontroluzdevumus, testus, lekciju konspektus utt.).2009/2010 m.g. notiek aktīvs darbs pie studiju rezultātu noteikšanas kompetenču veidā.Akadēmiskā personāla darbs ar studentiem – darba organizācijaSemestru mācību plānos ir norādīts ne tikai lekciju, semināru un prakšu saraksts, bet arī pasniedzēju individuālā darba laiks ar studentiem: konsultāciju laiki un zināšanu pārbaužu laiki. Šis darbs tiek realizēts šādās konkrētās formās:individuālas nodarbības-konsultācijas ar studentiem, parādu kārtošana;kontroldarbu vai testu veikšana ( arī izmantojot datoru);konsultācijas, gatavojot studentus uzstāties seminārnodarbībās;konsultācijas, gatavojot studentus kursa darbu un diplomdarbauzrakstīšanai un aizstāvēšanai.Docētāji savā darbā, saskaņā ar apstiprinātajām studiju programmām, izmanto individuālo un grupveida darbu ar studentiem. Liela uzmanība tiek pievērsta patstāvīgajam darbam, kura procesā studenti izstrādā projektus, prezentācijas, veic radošus uzdevumus, raksta izlasītās literatūras aprakstus u.c. Konsultējot studentus, docētāji izmanto Internetu. Caur Internetu studenti var sūtīt jautājumu jebkurā laikā, negaidot konsultācijas dienu un saņemt ātru atbildi.^ Multilingvālā apmācības metode Uzskatām, ka studenti būs konkurentspējīgi gan vietējā, gan ārvalstu darba tirgū, ja viņi brīvi pārvaldīs 3 valodas: latviešu, krievu, angļu. Tādēļ studenti apgūst kursus multilingvāli. Lekcijas notiek krievu valodā, bet slaidi, literatūra, instrukcijas ir arī latviešu vai angļu valodā. ^ Studentu zināšanu novērtēšana Studentu zināšanu novērtēšanas kritēriji:ieskaites un eksāmeni;referātu, kursa darbu, kvalifikācijas darbu izstrāde;bakalaura darbs.Programmā tiek veikta tekošā, semestru un galīgā studentu zināšanu novērtēšana pēc 10 ballu sistēmas.Tekošā: Kontroldarbi, mājas darbi, kursa darbi, referāti.Semestru: Ieskaites un eksāmeni sesijas laikā.Galīgā: Kvalifikācijas darba aizstāvēšana.Studentu zināšanas, prasme un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmēm: 10 (“izcili”), 9 (“teicami”), 8 (“ļoti labi”), 7 (“labi”), 6 (“gandrīz labi”), 5 (“viduvēji”), 4 (“gandrīz viduvēji”). Studentu zināšanu novērtēšana notiek saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām, IZM instrukcijām un BSA nolikumu. Studentu izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir:pozitīvo sasniegumu summēšana;obligātais vērtējums;prasību atklātība un skaidrība;vērtējuma pārbaudes formu dažādība;adekvāts vērtējums. Par pārbaudījuma formu studenti ir informēti jau studiju kursa sākumā, kad viņi iepazīstas ar studiju programmu.Studentu zināšanas vērtē visās mācību kursu disciplīnās, projekta darbos, kursa darbos, ieskaitēs un eksāmenos. Novērtējums pēc 10 ballu sistēmas.Eksāmens ir studentu zināšanu, prasmju un iemaņu rakstisks, mutisks vai vizuālā snieguma pārbaudes veids, ko arī vērtē pēc 10 ballu sistēmas. Eksāmens un ieskaite ar atzīmi ir nokārtots, ja zināšanas, prasmes un iemaņas ir novērtētas ne zemāk par 4 ballēm.Ieskaite ir studentu zināšanu, prasmju un iemaņu rakstisks vai mutisks pārbaudes veids, ko vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmās.Eksāmena un ieskaites atzīmes sastāvdaļas: 30%- darbs semestrī, 70% – eksāmens (ieskaite). Pārbaudījumu veidu nosaka izglītības programma, bet pārbaudījuma formu (rakstiski vai mutiski) – priekšmeta pasniedzējs. Students bez komisijas drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes vienā disciplīnā. Trešo reizi eksāmens mācību disciplīnā tiek kārtots komisijai.^ Bakalaura darbu vērtē pēc 10 ballu sistēmas; pirmais sekmīgais vērtējums ir 4 balles. Bakalaura darba aizstāvēšana notiek izveidotās gala pārbaudījuma komisijas sēdē. To organizējot, jāievēro šādi noteikumi:bakalaura darba aizstāvēšana notiek gala pārbaudījuma komisijas sēdē;komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām;komisiju veido nozares uzņēmumu un profesionālo apvienību speciālisti, līdzīgu programmu vadītāji, kā arī BSA pārstāvji;ne mazāk par 50% no komisijas sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt uzņēmumu vai profesionālo apvienību pārstāvjiem;komisijas sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina BSA rektors. Dabaszinātņu bakalaura diplomu datorzinātnēs izsniedz absolventiem, kuri ir sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības; sekmīgi aizstāvējuši bakalaura darbu .^ Mācību priekšmetu programmas vērtē un apstiprina programmas direktors. Pasniedzēju darba kvalitāti vērtē metodiskā padome. Studiju programma, kā arī mācību priekšmetu programmas regulāri jāpārskata un jāpilnveido atbilstoši nozares darba tirgus prasībām.^ Studentu aptauja un tās analīzeStudentu aptauja BSA tiek veikta regulāri katra semestra beigās. Anketā studenti pēc 10 ballu sistēmas novērtē docētāja darbu, studiju procesa organizāciju, ārpusstudiju darba organizāciju, programmas tehnisko aprīkojumu, studiju programmu, kā arī izsaka savas vēlmes un priekšlikumus studiju procesa uzlabošanā (att.1). Anketas ir anonīmas, tāpēc studenti var brīvi paust savu viedokli. Anketu dati tiek apkopoti ar datorprogrammas palīdzību.Att.1 Studentu anketas satursAtt. 2. Izmaiņas studentu priekšstatā par akadēmiju Att. 3. Aptaujas rezultāti parāda, ka 1.kursa studenti rudens semestrī pielāgojas jaunajiem mācību apstākļiem un jaunām metodēm, kas ir atšķirīgas ar skolu (Att.2).Aptaujas rezultāti rāda, ka studenti kopumā ir apmierināti ar programmas saturu un pasniegšanas līmeni (Att.3). Pozitīvi tiek vērtēta pasniedzēju attieksme pret studentiem un attiecības studentu vidū.^ Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā BSA darbojas iekšējā kvalitātes vērtēšanas sistēma. Tās galvenie darbības virzieni ir:regulārs studiju programmas pašvērtējums, ko veic studiju programmas padome;studiju programmas audits, ko veic BSA studiju metodiskā padome, iesaistot citu programmu docētājus un BSA administrāciju;studējošo aktīva līdzdalība studiju procesa kvalitātes nodrošinašanā.Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā noris šādi:studentu aptaujas rezultāti par studiju procesu, pasniegšanas līmeni un vēlmēm tiek ņemti vērā, veidojot semestru plānus;studenti piedalās sesijas plānošanā;studentu parlaments organizē studentu dzīvi augstskolā un nodrošina informācijas apmaiņu starp tās vadību un studentiem;studentu pārstāvis ir Programmas padomes sastāvā;studentu parlaments organizē studentu atpūtu (diskotēkas, tūrisma braucienus, pārgājienus).Studiju organizācijā studentu viedoklim ir liela nozīme. Anketēšanas rezultāti tiek apspriesti Studiju programmas padomes sēdē. Ja studentu aptaujā parādās kopīgi risināmas problēmas, tās tiek apspriestas kopā ar studentiem.^ Programmas vadība Programmas “Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana” direktors – as.prof.,inž.zin.doktors I.LemberskisProgrammas Padome – izglītības satura jautājumosProgrammas PadomePadomes priekšsēdētājs – as.prof., inž.zin. doktors I. LemberskisPadomes locekļi – fizikas doktors A.Vocišs; doc. J. Žukovska Anna Zemmele, 3.kursa studenteNodarbību vadīšanas kvalitāte tiek realizēta:atklāto lekciju novadīšanā;nodarbību kontrolē;nodarbību apmeklēšanā;studentu aptaujā.Atgriezeniskā saite ar studentiem tiek realizēta:programmas direktora un grupu vecāko regulārās tikšanās;studentu aptaujas rezultātu analīzē;studentu piedalīšanās darbā programmas padomē;programmas direktora un studentu pašpārvaldes regulārās tikšanās.Programmas direktors pasniedz vairākus programmas profilkursus. Tas dod viņam iespēju ikdienā būt ciešā kontaktā ar studentiem un operatīvi risināt problēmas un jautajumus, kuri rodas mācību procesa ietvaros. Studējošo skaits programmāPašlaik programmā mācas 14 studenti, starp tiem 2 ārzemnieki (1- no Uzbekistānas, 1- no Azerbaidžānas). 2009. gadā tika imatrikulēti 7 studenti, 2008.gadā – 6 studenti, 3 no kuriem dažādu iemeslu dēļ (slimība, nāve, finanšu problēmas) pārtrauca apmācību. Viens students pārnāca no Rīgas Tehniskās Universitātes. 2007.gadā tika imatrikulēti 3 studenti, kuri pašlaik sekmīgi mācās un 2010.g. vasarā plāno aizstāvēt diplomdarbu un iegūt bakalaura grādu (tabula 6). Programmas docētāji un studenti aktīvi piedalījās izstādēs „SKOLA”, informatīvajos pasākumos, kurus organizē BSA, Atvērto Durvju dienās, organizētajās tikšanās skolās ar vidusskolēniem u.c., lai palielinātu studentu skatu. Rezultātā studentu skaits pakāpeniski palielinās un to dinamiku var redzēt tabulā 6.Tabula 6. Studiju veids 1 kurss 2 kurss 3 kurss ^ Pilna laika 7(7) 4(6) 3(3) Nepilna laika – – – Kopā 7 4 3 N.B. Iekavās atspoguļots studentu skaits, kuri tika uzņemti pirmajā kursā.^ Materiāli tehniskā bāzeUzsākot 2009./2010. studiju gadu, nodarbību veikšanai un studiju darba organizēšanai tika iegādāti jauni datori, printeri, skeneri, kopējamie aparāti, programmas un citi tehniskie līdzekļi, modernizētas esošās datorklases, izstrādāta un ieviesta BSA informācijas sistēma.Svarīgākie uzlabojumi:Pārveidots lokālais datortīkls un interneta pieslēgums, veidojot ātrdarbīgu, stabilu un augstas drošības pakāpes BSA intranetu – VBT (vienotais biznesa tīkls);Ir izveidoti studiju programmu un kursu reģistri, studentu reģistrs, darbinieku reģistrs, ieviesta finansu kontrole un vadība.BSA studenti un darbinieki var izmantot:Datorklases aprīkotas ar Intel Pentium, Celeron un Apple procesoru datoriem, licenzētu programmatūru, interneta pakalpojumiem un citiem aprīkojumiem un sistēmām: – 7 datorklases (154 datori) Lomonosova ielā 4, – 2 datorklases (40 datori) Lomonosova ielā 1/24;visiem datoriem ir instalēta licencēta programmatūra – MS Windows, MS Office, antivīrusu programma;datoriem ir instalēta speciāla programmatūra, kura ir izmantota mūsu programmā: valodas kompilatori un integretā vide, LABVIEW, WEBPACK, OCTAVE un citi.visi datori ir saslēgti BSA intranetā, ir iespējams izmantot serveru resursus un Interneta pakalpojumus;studenti un darbinieki var lietot BSA e-pastu;tiek uzturēta aktuāla informācija par studentu sekmēm un finansiālajām saistībām;tiek uzturēta un aktualizēta BSA mājas lapa, kurā atrodama studijām nepieciešamā informācija (studiju kursu apraksti, nodarbību saraksti utt.).Komunikāciju resursi:Katras fiziskās adreses datori ir saslēgti lokālajā datortīklā, veidojot domēnu BSA Intranetā.Tiek uzturēti Web, DNS, e-pasta serveri.^ BSA datorklašu apraksts Klase N1:Datori (20): Pentium IV-3,0/1024/80/DVD/Sound/LAN/17′ LCD/KBD/MouseMicrosoft Windows XP Pro, OpenOffice, Microsoft Office 2000, Kaspersky Antivirus,7-zip, GNU C++ compiler, MASM, Webpack, Labview, Octave, Lazarus, Tilde Jumis, Octave, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java REKlase N2:Datori (20): Pentium IV-3,0/1024/80/DVD/Sound/LAN/17′ LCD/KBD/MouseMicrosoft Windows XP Pro, OpenOffice, Microsoft Office 2000, Kaspersky Antivirus,7-zip, GNU C++ compiler, Lazarus, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java REKlase N3:Datori (23):Apple G5MacOS 10, Windows XP Pro, Adobe Creative Suite, AutoCAD, 3D MAX, Corel DRAW, OpenOfficeKlase N4:Datori (29): Procesors: Pentium III-1000, atmiņa: 256 Mb, video atmiņa: 4-16 Mb, cietais disks: 20-80 Gb, FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 18’ LCD, Microsoft Windows 2000, Microsoft Office 2000, OpenOffice, GIMP, Inkscape, Kaspersky Antivirus, 7-zip, Amadeus, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java REKlase N5:Datori (29): Procesors: Pentium III-1000, atmiņa: 256 Mb, video atmiņa: 4-16 Mb, cietais disks: 20-80 Gb, FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 18’ LCDMicrosoft Windows 2000, Microsoft Office 2000, OpenOffice, GIMP, Inkscape,Kaspersky Antivirus, 7-zip, Trados, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java REKlase N6:Datori (25):Apple G5MacOS 10, Adobe Creative Suite, Corel DRAW!, OpenOfficeKlase N7:Datori (18):Apple iMacMacOS 10, Parallel Desktop, Windows XP Pro, Adobe Creative Suite, AutoCAD, 3D MAX, Corel DRAW!, Open OfficeKlase N8:Datori (14):Procesors: Pentium IV-3,0, atmiņa: 512 Mb, video atmiņa: 128 Mb, cietais disks: 120 Gb,FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 17’ CRTMicrosoft Windows XP, Microsoft Office 2000, OpenOffice, Kaspersky Antivirus, 3D MAX, Corel DRAW, Adobe Creative Suite, Adobe Premiere, Macromedia Suite, AutoCAD, BCAD, 7-zip, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java REKlase N9:Datori (16): Procesors: Celeron 1,8, atmiņa: 512 Mb, Video atmiņa: 64 Mb, cietais disks: 40 Gb, FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 17’ CRTMicrosoft Windows XP, Microsoft Office 2000, Kaspersky Antivirus, 3D MAX, Corel DRAW, Adobe Creative Suite, Adobe Premiere, Macromedia Suite, AutoCAD, BCAD, 7-zip, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java REVisi datori ir pieslēgti lokālajam tīklam un starptautiskajam globālajam tīklam Internet.Pieejamais materiāltehniskais nodrošinājums:Tabula 7. Materiāltehniskais nodrošinājums Lomonosova ielā 1/24 un 4 Datori 194 Printeri 40 Skaneri 10 Kopētāji 10 Kodoskopi 15 Magnetafoni 10 Multimediju projekts 9 Portatīvie datori 3 Fax/printeri 8 Fax 3 ^ Attīstības perspektīvas Uzskatām, ka programma ir perspektīva un tai ir sava vieta LR studiju programmu spektrā. 2010.gadā Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda (ERAF) 3.1.2.1.1. aktivitātes „Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros tika saņemts finansējums programmas pilnveidošanai. Aktuāls uzdevums programmai ir studentu skaita palielināšana. Tādēļ plānoti sekojoši pasākumi:Popularizēt programmu plašsaziņas līdzekļos;Apmeklēt skolas un informēt vecāko klašu skolniekus par programmu;Piedalīties izstādē „SKOLA 2011” un citos informatīvajos pasākumos, kurus organizē BSA. Piedalīties Atvērto Durvju dienās.ERAF aktivitātes ietvaros piesķirtos līdzekļus plānojam izmantot:Datoru klašu aprīkojuma modernizācijai;Mācību grāmatu iegādei, t.sk. angļu valodā;Mācību iekārtu (Spartan-3E FPGA Starter Kit, http://www.xilinx.com/univ/hwboards.htm) iegādei;Licencēto programmatūru (Labview, Sim u.t.t.) iegādei projektēšanas vajadzībāmBSA bibliotēkaGrāmatu fonds, kurš izmantots programmā, ir sistematizēts pēc UDK sistēmas. ^ 33 Ekonomika. Tautsaimniecība. Ekonomikas zinātnes. 330+51 Ekonomiskā matemātikā 62 330+51(M) Matemātiskās metodes ekonomikā 36 311 Statistikas teorija. Statistikas metodes 52 681 Skaitļošanas tehnika 65 681.1(M) Informācijas tehnoloģija 56 BSA bibliotēkai ir akadēmisko bibliotēku akreditācija.BSA bibliotēka ir:LATABA loceklis; Juridisko bibliotēku Konsorcija loceklis;organizēta un strādā saskaņā ar LR likumdošanu par zinātnisko bibliotēku darbību.Grāmatu fonds uz 2010.g. 09.03. sastāda kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) virs 40543 eksemplāru.Tai skaitā:latviešu valodā – 5296;angļu valodā – 2854;krievu valodā – 32384. № Bibliotēka BSA eks. krievuval. latviešuval. angļuval. Rīga 40534 32384 5296 2854 ^ Grāmatu fonda komplektēšanas avoti: Grāmattirgotāju firma